Felicianovas muiža pirmoreiz minēta 1885. gada revīzijas dokumentos un līdz 1944. gadam nepārtraukti piederēja Plenu dzimtai.
Vēsture
Muižas dzīvojamā ēka celta 20. gadsimta sākumā — sarkanu ķieģeļu divstāvu ēka ar mansardām garajā fasādē, un tā ir valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis.
Netālu no dzīvojamās ēkas atrodas Felicianovas dzirnavas, celtas 19. gadsimta otrajā pusē — pirmās ūdensdzirnavas Ciblas pusē, kas piederēja muižniekam Plenam. Dzirnavas ražoja dažādas miltu šķirnes, apstrādāja vilnu, un tajās darbojās arī krāsošanas darbnīca. Plenu dzimta muižu atstāja 1939. gadā Baltijas vāciešu izceļošanas laikā, atgriezās kara sākumā un galīgi pameta to 1944. gadā.