Velnalas klintis un ala ir Gaujas senielejas tālākā un varenākā klinšu siena Siguldas novadā — nozīmīga dabas vērtība un sena kulta vieta.
Vēsture un ģeoloģija
Velnalas klintis ir lielākais klinšu atsegums Piķenes krastā — gandrīz divus kilometrus garā Gaujas senielejas posmā. Klintis stiepjas apmēram 250 metru garumā un sasniedz līdz 15 metru augstumu. To veidošanās sākusies apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu, un process turpinās joprojām — nogāžu sānerozijas rezultātā no klintīm laiku pa laikam nogāžas lieli smilšakmens bluķi Gaujas dziļajā gultnē. Klintīs atrodamas arī devona perioda zivju fosīlijas, tostarp placodermu paliekas, padarot šo vietu par bagātāko fosīliju atradni Siguldas apkārtnē.
Pati Velnala (dēvēta arī par Krimuldas Velnalu) veidojusies klints sienā 8 metrus virs ūdens līmeņa un ir sena kulta vieta — grūti pieejama, jo sākas klints vidū un labāk saskatāma no pretējā Gaujas krasta. Ap alu izveidojušās vietējās teikas, kas to saista ar velna mājvietu. Velnala ir valsts aizsargāts gan dabas, gan vēstures piemineklis.
Apmeklējuma informācija
Klintis un alu vislabāk aplūkot no pretējā Gaujas krasta vai no tuvējām skatu vietām un takām Gaujas nacionālajā parkā. Tiešu piekļuvi pašai alai apgrūtina tās atrašanās klints vidū.