Veckārķu pils, zināma arī kā Kārķu pils ir grandioza celtne Valkas novada Kārķu pagastā, kuru sāka nojaukt pirms tā tika uzcelta. Kāpēc?
Dažādās kartēs un blogos atrodamas vairākas šīs vietas nosaukuma versijas: Veckārķu pils, Veckārķu muiža, Kārķu pils.
Muižas pils celta historisma stilā pēc arhitekta Oto Vildava projekta no 1912.-1914. gadam (citos avotos norādīts 1911.-1913. gads) kā E. Armitsteda medību pils. Pils ir jaunākā pils Latvijā.
Arhitekts Oto Vildavs (Otto Vildaus arī Wildau) projektējis turpat vai indentisku pili Igaunijā – Tāgeperas muižas ēku, kura, atšķirībā no Veckārķu pils, tiek izmantota un apdzīvota arī šobrīd.
Šobrīd pils vietā redzams tukšs ēkas veidols, ko grūti nosaukt par drupām, bet arī apdzīvots tas nav. Ēka celta īsi pirms Pirmā pasaules kara, bet nav pabeigta. Tā celta netālu no kādreizējās Veckārķu muižas, kas izskaidro kādēļ šai vietai radies tāds nosaukums. Pils it kā bijusi gatava dzīvošanai, bet kādu iemeslu dēļ neviens tajā nemitinājās. Iespējams, situāciju ietekmēja karš. Karam sākoties, vietējās saimniecības pili izmantoja par būvmateriālu ieguves vietu, tā kā neviens tā arī nebija paspējis to apdzīvot. Pēc Otrā pasaules kara gan nenojauktajā pils daļā kāds esot arī dzīvojis.
Blakus pils drupām atrodas Veckārķu dzirnavezers, taču vairāk apskates objektu varēs atrast blakus esošajā Kārķu pagastā, kas veidojies pie 1754. gadā no Veckārķu muižas atdalītās Jaunkārķu (Neu-Karkel) muižas centra. Kārķiem (Jaunkārķiem) 1933. gadā tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.
Ja vēlies sagatavoties Kārķu apmeklējumam vai tieši otrādi – esi nolēmis tur šoreiz nedoties – vari noskatīties “Tas notika šeit” raidījuma sēriju par Kārķu pagastu.