Vietā, kur šobrīd redzamas Piltenes pilsdrupas, kādreiz slējās Piltenes viduslaiku pils. Tā bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes 14. - 18. gadsimtā. Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence. Latviski agrāk dēvēta par "Dāņu pili".
Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā torņa un Kauna torņa fragmenti.
Piltenes pils pirmo reizi rakstos pieminēta 1309. gada 3. decembra līgumā ar Vācu ordeni, kad Livonijas pilsoņu kara laikā Kurzemes bīskaps Burhards bija spiests līdz mūža beigām atteikties no savas bīskapijas un Piltenes pils.
Ilgu laiku Piltenes pilī atradās bīskapa kanceleja un soģa sēdeklis. 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi, Magnuss apmetās Piltenes pilī kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. Pēc viņa nāves pils zaudēja savu nozīmi, 1585. gada pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli.
Kad 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā, par tā pārvaldes centru kļuva agrākā Kurzemes domkapitula Aizputes pils. 1621. gadā pieminēts, ka Piltenes pils ir pa pusei sagruvusi. Ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.
No 1431. gada izmeklēšanas protokola noprotams, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visi Kurzemes bīskapi.
Piltenes pilsdrupas ir brīvi pieejamas, turpat atrodamas arī piknika vietas.
Pirms dodies uz Piltenes pilsdrupām, iedvesmojies šeit savam apmeklējumam apskatot, kas vēl atrodams Piltenē!
