Pētera ala ir šaura spraiga sarkanā smilšakmens sienā Siguldā, Vējupītes ielejā, senajā Gaujas palienē — ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Vēsture
Pēc nostāstiem, alā zviedru kara laikā paslēpies zemnieks vārdā Pēteris — no tā cēlies alas nosaukums. Ala tiek uzskatīta par senu kulta vietu. 1997. gadā vēsturnieks Andris Grīnbergs alas sienās atklāja vismaz 42 dažādus petroglifu zīmējumus, kā arī atsevišķus 18. gadsimta datējuma iegravējumus alas un klints sienās. Kopš 19. gadsimta beigām ala vairākkārt aprakstīta dažādā literatūrā, un aprakstus bieži papildina ar vietas leģendām.
Ko tur redzēt un darīt
Ala izveidojusies Vidusdevona smilšakmenī eksotektonisku un pazemes erozijas procesu rezultātā, ar krāsainām minerālvielu migrācijas joslām un plaisām, kas raksturīgas Gaujas svītai. Alas ieeja ir plaša un augsta, tāpēc tajā var iekļūt bez papildu apgaismojuma un vienlaikus uzturēties vairāki apmeklētāji; no iekšpuses paveras skats uz Vējupītes ieleju. Ala atrodas netālu no citiem ģeoloģiski nozīmīgiem objektiem, piemēram, Gūtmaņa alas un Kaļķugravas avotiem.
Ala ir 6,3 m gara (zem smilšakmens griestiem tikai 4 m), līdz 6,4 m augsta un līdz 2,3 m plata; apkārtējais smilšakmens atsegums sasniedz 6–12 m augstumu un 60 m garumu.