Kokneses viduslaiku pilsdrupas ir vienas no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, celtas uz 30 metru augsta Kokneses pilskalna, Daugavas labajā krastā, Pērses ietekā Daugavā.
Vēsture
- gadsimta sākumā šeit dzīvoja latgaļi un sēļi, un atradās koka pils, ko pārvaldīja valdnieks Vetseke. Ap 1209. gadu bīskapa Alberta vadībā tika uzcelta mūra pils, kas kļuva par vienu no spēcīgākajām cietoksnēm Livonijā — tā bija Rīgas arhibīskapa pils, novietota pie svarīga tirdzniecības ceļa. 15. gadsimta pirmajā ceturksnī, arhibīskapa Heninga Šarpenberga laikā, pils tika pārbūvēta, un tolaik uzcelts pils lielākais tornis "Garais Hennings". Koknese bija Hanzas savienības biedrs un viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm līdz 16. gadsimtam.
Šodien
Pils gāja bojā 1701. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā, kad tika uzspridzināti tās rietumu torņi — no tā laika saglabājušās iespaidīgas drupas. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves applūšanas ūdens sasniedza pils pamatus. Drupas šodien ir daļa no Kokneses parka un atrodas gar Kokneses dabas taku.